Talka tavā dvēselē

Vai tu spētu sakārtot savas domas pa plauktiņiem?
šodien Literaturas lekcijā rakstīju pārdomas par šo tēmu. Pēc tam klausoties 7.klašu skolēnu darbus, sapratu, ka ar katru šī vecuma paaudzi viņi kļūst aizvien gudrāki. Prāts viņiem ir.
Tie darbi lika man aizdomāties, viens pat saraudināja, jo klausoties tajā atcerējos par kādu cilvēku.
''Dieviem nepatīk, ka esam laimīgi, tie par spīti atņem mums mūsu prieku un laimi. Mīlestību. Tāpēc es neteikšu tev cik ļoti mīlu tevi. Turēšu sevī kā noslēpumu, lai tevi man neviens neatņem.''
Labi, tagad beigšu kavēt savu laiku informātikas kab. un skriešu uz tūrisma lekciju...Ehh...gribu mājās...
Sestdien uz Rīgu, Mežaparku...Netālu no tā. Ciemos....un pirmdien atkal uz Rīgu pie ārsta. Cik ļoti nevēlos, jo es jau zinu ko man tur teiks.

tudiš tudiš tudiš

šodien literatūras stundā lasot stāstu izlasīju kādu jautājošu atziņu, kas man lika sevi pierakstīt kladē, tā lai neaizmirstu. Aizmirsu kā saucās, bet stāsta nosaukums tā pat nav svarīgs, jo viņš pats bija ļoti garlaicīgs...

''Kādēļ ar neizdevušos dzīvi nevar darīt tā pat kā ar neizdevušos cimdu - izārdīt un adīt no jauna...''