29.08.2010

Taa nu es te seezhu, kaa jau bija paredzeets - bezmiegaa, un drukaaju savu jauno bloggu.
Esmu jau Latvijaa. Celjsh bija garsh un nogurdinosh. Biju tik ljooti pieradusi pie lielpilseetas, ka ierodoties Latvijaa, jutos kaa buutu atbraukusi uz laukiem. Uk uz ielaam neredzeeju nevienu bezpajumtnieku, ja arii bija kaads, tad tas tik ljoti neplaataas ar sevi citu aciis, bet mieriigi seezh savaa nodabaa un iztuksho pudeli, kuru nopirka leetaakajaa alkhohola veikalaa pa cilveeku samesto naudu. Bet Latvijaa, bezpajumtieki tew uzplijas virsuu prasot vai nevari iedot 20 sant. maizei. Protams, ka nejau maizi shie pirks. Vislabaak buutu piekrist, bet maizi nopirkt pasham un iedot to nabaga cilveekam rokaas, un luukoties vinja reakcijaa lai saprastu, vai tas bija tas ko vinjsh tik ljoti gribeeja. :)
Uk dziive ir labaaka tajaa zinjaa, ka kriizes te vispaar nav. Ja arii ir, tad taa vispaar nav juutama, jo algas tur ir pieeeetiekami lielas lai nomaksaatu ikmeenesha reekjinus neseezhot paraados.
Arii tajaa, ka vide daudz sakoptaaka.
Ka cilveeki daudz laipnaaki, nekaa Latvijaa
Atsauciigi.
Un vienmeer atvainojas, ja uzskrien tew virsuu vai netiisaam pagruuz tewi, nevis kaa Latvijaa, veel uzkliedz:''SKATIES KUR EJ #%@%^^&''
Ierodoties Stanstedas lidostaa bija jaaiecheko bagaazha un jaaiziet pashai paarbaude. Ljoti ilgi bija jaagaida lai uzzinaatu uz kuriem geitiem jaaiet, un veel ilgaak bija jaagaida lai tiktu lidmashiinaa...Apseezhoties atvilku dzilju elpu un paskatiijos pa logu, ka nu vien atlika tikai tikt liidz maajaam....To patieshaam veeleejos ljoti, it iipashi pedeejajaas dienaas..Pat saaku skaitiit dienas, stundas, minuutes, sekundes arii!
Ierodoties Lv lidostaa, peec iespeejas atraak centos dabuut savu bagaazhu un skriet pie tiem, kuri atbraukushi man pretii...Taa bija mana mamma un vecmaaminja. Kad apkjeeru maati, izpluudu asaraas, nezinu kapeec, bet varbuut tomeer arii zinu. Taapeec, ka tie bija 2 meeneshi sveshaa zemee, nevis 2 nedeeljas laukos.
Kad satiku paareejos gjimenes locekljus, biju tik laimiiga. Ieraugot braali man atlika tikai nobriiniities, cik garsh jau vinjsh bija paaudzies, veel mazliet un savos 11 gados vinjs paaraugs mani, nenjemsim veraa to, ka tuuliit man paliek 17, un esmu 174 cm gara...vai varbuut 173...\
Veel tagad nevaru pierast pie taa, ka vairs neatrodos anglijaa, bet gan nu jau Latvijaa.

27.08.2010

Negaidiiju, ka vasara paies tik aatri...Bet taa laikam bija janotiek.
Visu ko veeleejos shovasar paspeet - paspeeju. Esmu gandariita. Shii laikam ir vissizdevushaakaas vasara kaada jebkad bijusi.
Neveelos braukt prom...no vienas puses...Bet no otras puses, veelos gan! Draugi, gjimene un viss pareejais ko neesmu redzeejusi 2 meeneshus, pietruukst tik ljoti, kaa islaapusham tuuristam tuksnesha viduu uudens
Shodien beidzot arii Anglijaa uzspideeja saule. Vairaak nav tik nomaacoshi, bet arii suudiigaa (atvainojos) laikaa visi izskataas laimiigi.
Riit 2:00am dodos tripaa uz Stanstedas lidostu lai sagaiditu savu lidmashiiniiti uz LV. Sanaak, ka visu nakti nebuushu guleejusi, plus veel arii atlidoshanas dienaa par guleeshanu vareeshu aizmirst taapat kaa naakamajaa dienaa un taad jau buus jaagatavojas pirmajai skolas dienai. Secinaajums - dienaas no 29. - 31.augustam nebuushu guleejusi vispaar! Un kaa es vareeju aizmirst 1. un 2. septembri :D:D tie ir datumi kuros manaam divaam draudzeneem ir dzimshanas diena :)
Lai nu kaa, ideaali...Kapeec laiks tik aatri skrien???????

10.08.2010

Vakar , vai pareizaak shodien, 1:48 naktii, pabeidzu lasiit kaada rakstnieka pirmo graamatu. Giovanni Tropea ''The other life in my dreams'' . Saakumaa likaas pavisam vienkaarsha, nesaistosha graamata nebija nekaadas velmes to lasiit, bet tas es sevi piespiedu ieseesties miikstajaa diivaanaa uztaisiit teeju un skjirt pirmo lapu lasiit. Veljovairaak nebija velmes to lasiit jo graamata bija anglju valodaa (stulbene, kaadaa veel valodaa tu gribeeji to ieraudziit, dziivojot anglijaa) Lai nu kaa, saaku lasiit, un pamazaam iegrimu tajaa un saskatiiju visu to ko vinjsh aprakstiija, kaa realitaatee. Kaa vinjsh aprakstiija savu beerniibu, kaa no 3 gadu vecuma vinju saaka apmaat paranormaalas aktivitaates. Veelaak vinjsh pieljaava domu par reinkarnaaciju, ka ieprieksheejajaa dziivee vinjsh bija ''Nazi'' ljauns cilveeks, kas dariija cilveekiem paari. Veelaak atklaajaas ka vinjsh bija kaadas vaacu armijas karavadonis 2.pasaules karaa...diezgan baisa graamata, jo ik katraa lapinjaa aprakstiiti vinja sapnji vai savaadaak sakot - murgi, kaa arii viizijas kuras redzeeja veel biezhaak nekaa sapnjus. Visjaukaakaa nodalja ko vinjsh uzrakstiija, bija par vinja tagadeejo sievu Patriiciju, kaa vinji iepazinaas.
Kad man tika dota izdeviiba sho rakstnieku sastapt , es vinjam jautaaju, vai graamataa ir iesaistiiti patiesi notikumi vai arii viss ir izdomaats. Uz to vinjsh atbildeeja, ka 60% no rakstiitaa ir taisniiba...

Nerunaajot par graamatu, es sheit ljoti sen neko neesmu rakstiijusi....Pat pashai kauns skatiities pedeejaa ieraksta tapshanas datumu...Bet tas jau laikam taapeec, ka sheit dziivojot tik biezhi pie datora netieku, tikai vienreiz dienaa biblioteekaa esot.
Riit braukshu ekskursijaa uz Oxsfordu. nespeeju vien sagaidiit...Visvairaak gribeetu apskatiit pilseetu - Bath. Neizklausaas jau nekas iipash...bet tomeer...
Pagaidaam mana miljaakaa pilseta ir Portsmuta. Laikam jau taapeec, ka atrodas pie juuras. Un tas gaiss, veejsh kursh plucina tavus matus un izjauc izveidoto frizuuru...Tas laikam liek man aizdomaaties, ka mana dziive ir pie juuras. Lai nu kaa, 29.augustaa 6:05 no riita izlidoju no Londonas lidostas uz Riigu. un ap 10 jau buushu tur. nespeeju vien sagaidiit, jo dziive te bez draugiem ir vienkaarshi garlaiciiga. Protams ir jau cilveeki ar kuriem vareetu runaaties, jo kaa zinaams angljiem ljoti patiik garas sarunas utt...bet tas nau tas pats, kas runaaties un smieties ar maniem draugiem. Te katru piektdienu eju shoppingaa un taas laikam ir vieniigaas dienas kad juutos laimiiga, protams laimiigaas dienas arii ir taas kad tieku uz kaadu pilseetas apskati, liekas, ka jau pusi anglijas te esmu izbraukaajusi. Katru vakaru, kad ir jauks laiks dodos uz savas pilseetas kugjupiestatni, vienkaarshi seezhu pie uudens malas uz maza raamiisha un skatos kaa kugji viens peec otra izbrauc no pilseetas vai iebrauc tajaa, veeroju cilveekus kas arii pastaigaajas sheit, vai vienkaarshi gulj zaalee, lasa kaadu zhurnaalu vai laikrakstu, lidina puukjus vai vienkaarshi savaa barinjaa ''tuseejas''
Dziive te ir lieliska, jo probleemas, kas , piemeeram, nomaac Latviju, te dziivojot pilniigi aizmirst, jo te nekas tamliidziigs naw ne juutams, ne redzams, ne dzirdams.