Vakar , vai pareizaak shodien, 1:48 naktii, pabeidzu lasiit kaada rakstnieka pirmo graamatu. Giovanni Tropea ''The other life in my dreams'' . Saakumaa likaas pavisam vienkaarsha, nesaistosha graamata nebija nekaadas velmes to lasiit, bet tas es sevi piespiedu ieseesties miikstajaa diivaanaa uztaisiit teeju un skjirt pirmo lapu lasiit. Veljovairaak nebija velmes to lasiit jo graamata bija anglju valodaa (stulbene, kaadaa veel valodaa tu gribeeji to ieraudziit, dziivojot anglijaa) Lai nu kaa, saaku lasiit, un pamazaam iegrimu tajaa un saskatiiju visu to ko vinjsh aprakstiija, kaa realitaatee. Kaa vinjsh aprakstiija savu beerniibu, kaa no 3 gadu vecuma vinju saaka apmaat paranormaalas aktivitaates. Veelaak vinjsh pieljaava domu par reinkarnaaciju, ka ieprieksheejajaa dziivee vinjsh bija ''Nazi'' ljauns cilveeks, kas dariija cilveekiem paari. Veelaak atklaajaas ka vinjsh bija kaadas vaacu armijas karavadonis 2.pasaules karaa...diezgan baisa graamata, jo ik katraa lapinjaa aprakstiiti vinja sapnji vai savaadaak sakot - murgi, kaa arii viizijas kuras redzeeja veel biezhaak nekaa sapnjus. Visjaukaakaa nodalja ko vinjsh uzrakstiija, bija par vinja tagadeejo sievu Patriiciju, kaa vinji iepazinaas.
Kad man tika dota izdeviiba sho rakstnieku sastapt , es vinjam jautaaju, vai graamataa ir iesaistiiti patiesi notikumi vai arii viss ir izdomaats. Uz to vinjsh atbildeeja, ka 60% no rakstiitaa ir taisniiba...
Nerunaajot par graamatu, es sheit ljoti sen neko neesmu rakstiijusi....Pat pashai kauns skatiities pedeejaa ieraksta tapshanas datumu...Bet tas jau laikam taapeec, ka sheit dziivojot tik biezhi pie datora netieku, tikai vienreiz dienaa biblioteekaa esot.
Riit braukshu ekskursijaa uz Oxsfordu. nespeeju vien sagaidiit...Visvairaak gribeetu apskatiit pilseetu - Bath. Neizklausaas jau nekas iipash...bet tomeer...
Pagaidaam mana miljaakaa pilseta ir Portsmuta. Laikam jau taapeec, ka atrodas pie juuras. Un tas gaiss, veejsh kursh plucina tavus matus un izjauc izveidoto frizuuru...Tas laikam liek man aizdomaaties, ka mana dziive ir pie juuras. Lai nu kaa, 29.augustaa 6:05 no riita izlidoju no Londonas lidostas uz Riigu. un ap 10 jau buushu tur. nespeeju vien sagaidiit, jo dziive te bez draugiem ir vienkaarshi garlaiciiga. Protams ir jau cilveeki ar kuriem vareetu runaaties, jo kaa zinaams angljiem ljoti patiik garas sarunas utt...bet tas nau tas pats, kas runaaties un smieties ar maniem draugiem. Te katru piektdienu eju shoppingaa un taas laikam ir vieniigaas dienas kad juutos laimiiga, protams laimiigaas dienas arii ir taas kad tieku uz kaadu pilseetas apskati, liekas, ka jau pusi anglijas te esmu izbraukaajusi. Katru vakaru, kad ir jauks laiks dodos uz savas pilseetas kugjupiestatni, vienkaarshi seezhu pie uudens malas uz maza raamiisha un skatos kaa kugji viens peec otra izbrauc no pilseetas vai iebrauc tajaa, veeroju cilveekus kas arii pastaigaajas sheit, vai vienkaarshi gulj zaalee, lasa kaadu zhurnaalu vai laikrakstu, lidina puukjus vai vienkaarshi savaa barinjaa ''tuseejas''
Dziive te ir lieliska, jo probleemas, kas , piemeeram, nomaac Latviju, te dziivojot pilniigi aizmirst, jo te nekas tamliidziigs naw ne juutams, ne redzams, ne dzirdams.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru