ņu tā.
Tik sen te neesmu rakstījusi neko, tāpēc laikam jāpasēž atmiņās un jaatceras kā to vajadzēja darīt.
Drīz pabeigšu lasīt grāmatu ''SUODA sadedzināta dzīva''. Iesaku to izlasīt visiem. Varbūt tas liks jums beigt sūdzēties, kunkstēt par niekiem, cik gan dzīve jums neizdevusies UN saprast to, ka kādam klājas DAUDZ sliktāk. Novērtēt to, cik labi ir, ka dzīvojat šādā zemē, kur miesīga ģimene nenolemj jūs nāvei.
Piektdien zvanīja no centrālās bibliotēkas un pateica, ka šīs grāmatas 2.daļa mani jau gaida. Ar prieku to arī izlasīšu.
Mācos ceļu satiksmes noteikumus un dodos pretī autovadītāja tiesībām. Apsolu, ka tad kad tās saņemšu, došos garā tripā uz nekurieni.
Drīz arī ''superīgie'' eksāmeni turpinās. Un galvā vēl lielāka pārliecība, ka mana nākotne nav saistīta ar tūrismu...Nē, varbūt arī ir, pašlaik tiešām galvā daudz visa kā , sen jau visu vajadzētu salikt pa plauktiem, bet nav nekam laika.
Kopš oktobra beigām esmu sākusi dzīvot. Dzīve it kā sākusies no jauna, liekas, ka esmu pamodusies no pāris gadu garumā ieilguša murga. Jūtos laimīga.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru